Dzejas diena varētu mums būt jebkura diena gadā, bet, ja godīgi, cik daudz laika mēs ikdienas steigā varam veltīt dzejas baudīšanai? Skolās, kultūras centros, bibliotēkās notiek pasākumi un notikumi, kuri veltīti dzejas mākslai.
Dzejas dienas ir publisku dzejas lasījumu tradīcija, kas ik gadu notiek septembra pirmajā pusē.
Pirmā Dzejas diena tika rīkota 1965. gada 11. septembrī Komunāru parkā Rīgā (pašreizējā Esplanādē), tādējādi atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu. Tajā atklāja Raiņa pieminekli. Latvijas Rakstnieku savienība nolēma dzejas dienas rīkot katru gadu, tā iedibinot jaunu tradīciju. Dzejas dienu pasākumi notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Parasti pasākumi ilgst apmēram trīs nedēļas, notiek gan dzejas lasījumi, gan tikšanās ar dzejniekiem. Kopš 1996. gada par gada labāko dzejas grāmatu tiek pasniegta Dzejas dienu balva.
Auces vidusskolas 7.a un 7.b klases skolēni rīkoja savu dzejas dienu, lasot dažādu latviešu dzejnieku radīto liriku. Mūsdienu jauniešiem ir neierasti turēt rokās dzejas grāmatu, šķirstīt lapas un meklēt sev piemērotu vai vienkārši šeit un tagad lasāmu dzejoli. Grāmata ir tikpat skārienjutīga kā mobilais telefons vai planšetdators, to ir jāmāk “atvērt”.
7.a klase un skolotāja Inga Eglīte devās dzejas ceļojumā pa Auci, lai Raiņa ielā skanētu dzejolis “Lauztās priedes”, lai Aspazijas laukumā garāmgājēji dzirdētu “Mazā, sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa”, bet Vecauces baznīcas Mākslas telpā Māris Druva iepazīstināja ar savas latviešu valodas un literatūras skolotājas Jadvigas Kupčes bibliotēkas dzejas pasauli, atklājot daudzus dzejniekus, kurus šodien jaunā paaudze nezina. Skolēni sēdās autorkrēslā, lasīja dzeju, bet pasākuma izskaņā, izvēloties dažādu autoru dzejas rindas, izveidoja un radīja savu DZEJOLI:
“Vai dievs vai velns es nezinu
Kas īsti tevī iesēdies
Pa ielu iet kastanis pilnos ziedos
Vakaros saule riesto
Ko man cerība sniedz
Pāri spoža saule
Par cilvēku bēdām un prieku
Es dvēselēs lasu un sejās
Ja pasaulē nebūtu mīlestības
Nebūtu arī dzejas”
7.b klase un skolotāja Jana Smila devās dzejas ceļojumā uz skolas bibliotēku, kur Rita Grebeža mācīja ieklausīties dzejas burvībā, kur tika apzinātas Auces ielas, kuras nosauktas dažādu tautību literātu vārdos, piemēram, Puškina iela, Dinsberga iela, Brigaderes iela, Mātera iela, Raiņa iela un Aspazijas laukums Aucē. Skolēni runāja dažādu autoru dzeju. Uzstāties publiski mūsdienu jauniešiem ir liels pārbaudījums un uzdrīkstēšanās, bet, ja var lasīt dzeju un saprast to, tad tas ir sasniegums, kas neatstāj vienaldzīgu ne pašu lasītāju, ne klausītājus. Dzeja atver durvis uz sevis izzināšanu un radošumu.
Tomēr 11. septembra diena bija īpaša arī ar to, ka Auces pilsētai tika atzīmēta 96. dzimšanas diena, jo 1924. gada 11. septembrī tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Tāda nozīmīga diena, kura ietver sevī gan dzejas burvību, gan nozīmīgu dzimšanas dienas gadu skaitli. Re, kā!
sk. Inga Eglīte
Daži foto:
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.