Ja skolā atrasts "flešiņš" līdzīgs bildē redzamajam, tad lūdzu atnesiet to man uz skolas datorklasēm (tajā ir daži vajadzīgi faili)! Tās vietā uzdāvināšu lielākas ietilpības flešiņu!
Sk.F.sarcevičs
Ja skolā atrasts "flešiņš"
4/28/2014
Ja skolā atrasts "flešiņš" līdzīgs bildē redzamajam, tad lūdzu atnesiet to man uz skolas datorklasēm (tajā ir daži vajadzīgi faili)! Tās vietā uzdāvināšu lielākas ietilpības flešiņu!
Ar Comenius Polijā
4/15/2014
Auces vidusskolas projekts Comenius programmā tuvojas noslēgumam un pēdējo reizi skolēnu un skolotāju komanda pavasara brīvlaikā devās ārzemju braucienā, šoreiz uz Poliju. Braucienā devās 8.a klases skolnieces Dace Strazda, Annija Andreičikova, Elīna Klepeca, 9.b klases skolnieks Kaspars Grābens, 10.a klases skolnieces Katrīna Zeikmane, Tīna Suharevska un 11.klases skolniece Agnese Pidrika kopā ar skolotājām Janu Smilu, Ligitu Verneri un Gunitu Dambi.
Šoreiz ceļā devāmies ar pašvaldības transportu, kas mūs aizveda uz Polijas dienvidiem Wodzislav Slaski pilsētiņu. Kopā ar pārējiem projekta partneriem ieguvām jaunus iespaidus par alternatīvās enerģijas veidiem, jo pirmo reizi mūžā bija iespēja būt ogļu raktuvēs, kā arī redzēt hidroelektrostaciju, kas izbūvēta kalnos. Iespaidi Polijā ir daudzkrāsaini.
Kaspars: Man šis brauciens ļoti patika. Es pirmo reizi biju Polijā, un pirmo reizi tik tālu braucu ar autobusu. Garais ceļš uz Poliju ar autobusu bija nogurdinoš. Bet tas bija tā vērts. Pirmajā vakarā mūs iepazīstināja ar ģimenēm, pie kurām mēs paliksim. Es paliku pie Kamila. Ģimenē gandrīz visi runāja angliski, nerunāja tikai mamma un mazā māsa. Vēl pie Kamila palika Teemu, kurš ir no Somijas.
Nākamajā dienā mēs devāmies ekskursijās. Mēs apmeklējām HES, kura bija savādāka, nekā mēs to esam ieraduši. Ūdens no upes tiek uzsūkts baseinā kalna virsotnē, pēc tam tas tika nolaists atpakaļ uz upi. Un lejupceļātiek ražota elektrība, kas šādā ieguves veidā ir lēta.
Mēs apmeklējām arī sāls raktuves, kas bija kā muzejs. Piektdiena bija mūsu pēdējā diena Polijā. No rīta mēs bijām skolā, kurā mums bija dažādas radošās darbnīcas. Dienas vidū mēs gājām uz ogļu raktuvēm. Tajās tagad māca jaunos ogļračus.
Dace: Braucienu uz Poliju es jau gaidīju, jo ļoti vēlējos satikt Aniu. Ania ir meitene, kas iepriekšējā braucienā uz Latviju palika pie manis. Biju ļoti priecīga , ka man bija tā iespēja palikt pie viņas. Meitenes vecāki nerunāja labi angliski, tāpēc ar viņas vecākiem runāju visās valodās, kādas vien zināju. Aizbraucot uz viņas mājām, mani ļoti jauki sagaidīja. Visas projekta dienas bija ļoti interesantas. Katrā varēja kaut ko jaunu iemācīties. Man vislabāk patika ekskursija sāls raktuvēs, jo tajās bija ļoti skaistas skulptūras, bet visspilgtāk atmiņā palika greznā sāls zāle. Pats grūtākais bija tas vakars, kad braucām prom. Bija grūti atvadīties no jaukajām ģimenēm. Protams, gribējās palikt ilgāk taču bija jau jābrauc.
Braucot mājās runājām par šīm dienām. Katrs izstāstīja, kas ļoti patika. Atpakaļ ceļš likās ātrāks laikam jau tāpēc, ka daudz nogulējām ,jo bijām noguruši. Tomēr ļoti žēl , ka šis projekts ir beidzies. Šis projekts bija ļoti jauka iespēja iepazīt citas valstis , uzlabot svešvalodu zināšanu prasmes , kā arī iegūt jaunus draugus ārvalstīs. Es neatteiktos no iespējas piedalīties vēlreiz šajā projektā.
Agnese: Pieredzes apmaiņas braucieni un dažādi citi līdzīgi pasākumi vienmēr sniedz tik daudz. Man liels prieks, ka es varēju piedalīties šajā projektā un doties uz Poliju. Dzīvošana ģimenēs ļauj iepazīt patieso valsts kultūru. Saprast kādi cilvēki tur dzīvo cik atšķirīgi no Latvijas. Burvīgais laiks pavasaris, kas Polijā jau atnācis padarīja šo ceļojumu vēl krāšņāku. Saule, siltums, tauriņi, narcises un vēl un vēl… tas iepriecināja tik ļoti, ka negribējās doties mājās.
Šajā projektā vēl mazliet darāmā palicis visiem projektā iesaistītajiem, bet jau tagad gandarījums ir liels. Jo iepazītas četras valstis (Somija, Grieķija, Turcija un Polija) un, svarīgākais, iegūti jauni draugi. No Auces vidusskolas pie projekta partneriem devās 20 skolēni un savās mājās Aucē viesus uzņēma 17 ģimenes. Daļa no skolēniem turpina savā starpā sazināties un kaļ plānus arī satikties.
Direktora vietniece Gunita Dambe
Saite uz projekta mājas lapu - http://can-we-make.com.pl/
Bildes var skatīt šeit - saite galerijas atvēršanai!
Šoreiz ceļā devāmies ar pašvaldības transportu, kas mūs aizveda uz Polijas dienvidiem Wodzislav Slaski pilsētiņu. Kopā ar pārējiem projekta partneriem ieguvām jaunus iespaidus par alternatīvās enerģijas veidiem, jo pirmo reizi mūžā bija iespēja būt ogļu raktuvēs, kā arī redzēt hidroelektrostaciju, kas izbūvēta kalnos. Iespaidi Polijā ir daudzkrāsaini.
Kaspars: Man šis brauciens ļoti patika. Es pirmo reizi biju Polijā, un pirmo reizi tik tālu braucu ar autobusu. Garais ceļš uz Poliju ar autobusu bija nogurdinoš. Bet tas bija tā vērts. Pirmajā vakarā mūs iepazīstināja ar ģimenēm, pie kurām mēs paliksim. Es paliku pie Kamila. Ģimenē gandrīz visi runāja angliski, nerunāja tikai mamma un mazā māsa. Vēl pie Kamila palika Teemu, kurš ir no Somijas.
Nākamajā dienā mēs devāmies ekskursijās. Mēs apmeklējām HES, kura bija savādāka, nekā mēs to esam ieraduši. Ūdens no upes tiek uzsūkts baseinā kalna virsotnē, pēc tam tas tika nolaists atpakaļ uz upi. Un lejupceļātiek ražota elektrība, kas šādā ieguves veidā ir lēta.
Mēs apmeklējām arī sāls raktuves, kas bija kā muzejs. Piektdiena bija mūsu pēdējā diena Polijā. No rīta mēs bijām skolā, kurā mums bija dažādas radošās darbnīcas. Dienas vidū mēs gājām uz ogļu raktuvēm. Tajās tagad māca jaunos ogļračus.
Dace: Braucienu uz Poliju es jau gaidīju, jo ļoti vēlējos satikt Aniu. Ania ir meitene, kas iepriekšējā braucienā uz Latviju palika pie manis. Biju ļoti priecīga , ka man bija tā iespēja palikt pie viņas. Meitenes vecāki nerunāja labi angliski, tāpēc ar viņas vecākiem runāju visās valodās, kādas vien zināju. Aizbraucot uz viņas mājām, mani ļoti jauki sagaidīja. Visas projekta dienas bija ļoti interesantas. Katrā varēja kaut ko jaunu iemācīties. Man vislabāk patika ekskursija sāls raktuvēs, jo tajās bija ļoti skaistas skulptūras, bet visspilgtāk atmiņā palika greznā sāls zāle. Pats grūtākais bija tas vakars, kad braucām prom. Bija grūti atvadīties no jaukajām ģimenēm. Protams, gribējās palikt ilgāk taču bija jau jābrauc.
Braucot mājās runājām par šīm dienām. Katrs izstāstīja, kas ļoti patika. Atpakaļ ceļš likās ātrāks laikam jau tāpēc, ka daudz nogulējām ,jo bijām noguruši. Tomēr ļoti žēl , ka šis projekts ir beidzies. Šis projekts bija ļoti jauka iespēja iepazīt citas valstis , uzlabot svešvalodu zināšanu prasmes , kā arī iegūt jaunus draugus ārvalstīs. Es neatteiktos no iespējas piedalīties vēlreiz šajā projektā.
Agnese: Pieredzes apmaiņas braucieni un dažādi citi līdzīgi pasākumi vienmēr sniedz tik daudz. Man liels prieks, ka es varēju piedalīties šajā projektā un doties uz Poliju. Dzīvošana ģimenēs ļauj iepazīt patieso valsts kultūru. Saprast kādi cilvēki tur dzīvo cik atšķirīgi no Latvijas. Burvīgais laiks pavasaris, kas Polijā jau atnācis padarīja šo ceļojumu vēl krāšņāku. Saule, siltums, tauriņi, narcises un vēl un vēl… tas iepriecināja tik ļoti, ka negribējās doties mājās.
Šajā projektā vēl mazliet darāmā palicis visiem projektā iesaistītajiem, bet jau tagad gandarījums ir liels. Jo iepazītas četras valstis (Somija, Grieķija, Turcija un Polija) un, svarīgākais, iegūti jauni draugi. No Auces vidusskolas pie projekta partneriem devās 20 skolēni un savās mājās Aucē viesus uzņēma 17 ģimenes. Daļa no skolēniem turpina savā starpā sazināties un kaļ plānus arī satikties.
Direktora vietniece Gunita Dambe
Saite uz projekta mājas lapu - http://can-we-make.com.pl/
Bildes var skatīt šeit - saite galerijas atvēršanai!
---
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Auces vidusskola Facebook
ERAF
AWARD
