Ar Comenius līdz Ziemeļu polārajam lokam

Šogad Auces vidusskola ir saņēmusi apstiprinājumu piedalīties Comenius piecu valstu sadarbības projektā "Vai mēs varam kaut ko mainīt?- apkārtējās vides apzināšanās veicināšana" kā sadarbības partnerim. Divu mācību gadu laikā piecu sadarbības valstu- Polijas, Somijas, Latvijas, Grieķijas, Turcijas skolēni un skolotāji pētīs dažādas sava reģiona apkārtējās vides problēmas, izzinās alternatīvās enerģijas ieguves iespējas, iepazīstinās ar savu valsti citas partnervalstis un mācīsies komunicēt projekta darba valodā- angļu valodā.

 No Auces vidusskolas projektā piedalās astotās klases.

Jau no mācību gada sākuma tika paveikti dažādi uzdevumi- zīmēti projekta logo (uzvarētāja Līga Holodņikova), izveidots interaktīvs Latvijas prezentācijas modelis ar pašu skolēnu veidotu filmu (režisors Kaspars Grābēns) par Auces vidusskolas 8.klasēm., izveidota prezentācija par Latvijas izglītības sistēmu. Šajā pirmajā braucienā uz Somijas pilsētiņas Keminmaa vidusskolu no 23. līdz 28. oktobrim devās četri skolēni- Marta Ziņģe un Gabija Jomante no 8.a klases un Kitia Lūcija Gristiņa un Toms Grudovskis no 8.b klases, kā arī projekta vadības komanda- direktores vietniece Gunita Dambe, skolotājas Jana Smila un Ligita Vernere.

Ceļā devāmies ar pašvaldības busiņu, brauciens uz Somiju bija garš un nogurdinošs-17 stundas. Tomēr pēc dušas, ko baudījām Keminmā skolā, visi jutās gana mundri, lai sāktu iepazīšanos ar nezināmo-šādā projektā mūsu skola taču piedalās pirmo reizi.

Ar interesi gaidījām satikšanos ar mūsu partnerskolu skolotājiem un bērniem, jo mēs šeit ieradāmies pēdējie, pārējie jau iepriekšējā vakarā bija tikušies.

Comenius projektu idejas pamatā ir nosacījums, ka skolēniem ir jādzīvo viesģimenēs, lai veicinātu draudzību, sadarbību un komunikāciju skolēnu vidū. Katrs no mūsu skolēniem bija ieguvis savu viesģimeni, ar kuru neilgi pirms došanās ceļā bija sazinājies ar e-pastu, tā gūstot vispārīgu iespaidu par ģimeni. Viesģimeņu bērni bija tie, ar kuriem mūsu skolēni kopā pavadīja visu savu laiku gan skolā, gan ārpus tās.

Mazliet skolēnu iespaidi:

Kitija: Man ļoti paveicās ar ģimeni, kur es paliku, jo mana ģimene ļoti labi saprata angliski, bija jauka, atsaucīga un laipna. Meiteni sauca Elīna. Man likās, ka viņa nav nemaz savādāka kā citi viņas skolas bērni. Elīna ir meitene ar kustību traucējumiem. Viņai ir jaunāks brālis Santus un divi suņi Nuupo un Suulo. Nuupo izskatās kā balta vates pika, bet Suulo ir liels medību suns. Dažkārt viņš miegā medī. Elīnas mamma ir ļoti jautra. Man likās, ka visa somu tauta ir jautra.

Marta: Šī ģimene bija jautra un jauka. Dzīvojot ģimenē, es uzzināju nedaudz par somu tradīcijām. Redzēju somu mājas un uzzināju, kāpēc viņi tādās dzīvo. Izmēģināju arī vienu no šīs valsts tradīcijām- iet saunā, tas man ļoti patika.

Katru dienu visu mācību stundu laiku pavadījām skolā. Bija kopīgas skolēnu un skolotāju sanāksmes, kur prezentējām savus mājas darbus un dalījāmies iespaidos par projekta norisi. Ārzemju skolēni kopā ar saviem somu viesģimeņu skolēniem apmeklēja mācību stundas, skolotāji vēroja mācību stundu norisi.

Kitija: Skolā viss bija tik kluss. Skolēni starpbrīžos arī bija klusi. Ēdiens skolā arī bija labs.  Ar Ninu, Elīnas asistenti vienmēr bija jautri un vienmēr varēja parunāties.

Gabija: Skola ir aprīkota, tā lai skolēniem ar īpašām vajadzībām būtu pietiekami ērti atrasties šajā ēkā. Šajā skolā mācības notiek lēnākos tempos atšķirībā no mūsu skolas un arī bērniem ir labāka uzvedība. Skolas pusdienas man personīgi nepatika, mūsu skolas pusdienas ir daudzkārt labākas.

Toms: Skola ir ļoti attīstīta. Mani pārsteidz skolas disciplīna. Stundas nevar uztvert nopietni, ja vienas lapas ar 3 uzdevumiem izpilde aizņem 45 minūtes laika. Viens skolēns sāk pildīt uzreiz, cits pēc 20 minūtēm. Vienīgais, kur bija disciplīna, bija sports, kur gan zēni, gan meitenes aizrautīgi spēlēja florbolu.

L.Vernere: Skola Kemimmā ir celtne, kuras vienā daļā ir 1. – 6.klases telpas, katrā klasē ne vairāk kā 20 skolēni un otrā ēkas daļā ir 7. – 12.klases telpas. Skola ļoti klusa, it sevišķi starpbrīžos, skolēni pastaigājas pa plašajiem gaiteņiem, uzspēlē kādu galda spēli, piemēram, tenisu, vai mierīgi atpūšas uz daudzajiem soliņiem gaiteņos. Līdz ar zvanu, kas īsi un mierīgi atskan skolā, uz klasi dodas skolotāji un reizē arī skolēni. Ienākot klasē, durvis aizslēdzas un skolēni nesteidzīgi sāk darbu, reizēm klusu un mierīgi, reizēm ļoti trokšņaini un negribīgi kaut ko strādāt. Skolotāja stāsta, rāda, īpaši neuztraucoties par skolēna darbībām. Kabinetu aprīkojums apbrīnojams, jo katrā klasē pie parastās krīta tāfeles ir iespēja izmantot vēl 12 dažāda veida materiālus – kartes, ekrānus utt. Starpbrīdis ilgst 15 minūtes, un stundai beidzoties, skolotāji dodas atpūsties - iedzert kafiju, palasīt laikrakstus, parunāties ar kolēģiem, uz skolotāju istabu.

J.Smila: Pirms braukšanas uz Somiju, biju iedomājusies, ka visās stundās  skolēni sēž ar datoriem nodrošinātos kabinetos un viss notiek datorizēti. Somijā taču esot vislabākā izglītības sistēma. Daudzus stereotipus par attīstītajām valstīm man nācās lauzt. Sākot jau ar to, ka datori ir katrā klasē, bet ne katram skolēnam priekšā. Sistēma līdzīga kā mūsu skolā, bet lielākā atšķirība ir tā, ka katrā klasē ir arī projektors un visi mācību  materiāli ir digitalizēti un projicējami uz ekrāna. Tas likās kā tāls sapnis mūsu mazajā Latvijā. Domāju, ka skolā būs liels troksnis un stresaina vide. Neko tādu neredzēju- viss notika lēnā somu mierā, starpbrīžos skola likās klusa, bērni nekur neskraidīja. Tas noteikti bija pateicoties galda tenisam, kas skolēniem bija pieejams koridoros. Arī stundu gaita bija ļoti nesteidzīga. Tas izraisīja apbrīnu, jo tādos tempos mēs savā skolā  mācību vielu nespētu izņemt nevienā priekšmetā.

Somu skolotāji man likās ļoti atraisīti, atsaucīgi, mierīgi, nesteidzīgi un viesmīlīgi. Gandrīz katrs no satiktajiem skolotājiem spēja komunicēt angļu valodā.

Šajā laikā projekta partnerskolu skolotājiem notika sanāksmes, kurās analizējām izdarīto, konkursa kārtībā izvēlējāmies projekta logo, tas bija Polijas atvestais zīmējums. Nopietni strādājām pie nākamo uzdevumu un pienākumu apspriešanas un precizēšanas. Kā arī jau sākām gatavoties nākamajai projekta sanāksmei, kas februārī notiks pie mums Latvijā.

Tā kā viens no projekta uzdevumiem ir apkārtējās vides iepazīšana, tad visi devāmies gan īsā pārgājienā turpat pilsētā Keminmaa uz iecienītu aktīvās atpūtas vietu, gan uz netālo pilsētu Kemi, kur apmeklējām galeriju, kur varēja iepazīt dažādu dārgakmeņu kolekciju, gan uz pilsētu Tornio, kas atrodas uzreiz divās valstīs- Somijā un Zviedrijā. Apmeklējām atkritumu šķirošanas, uzglabāšanas un pārstrādes laukumu.

Kitija:  Laukumā bija atsevišķas vietas dažādiem atkritumiem: bio, metāla, koka, kartona un papīra, kā arī jauktie un elektriniskie atkritumi. Somi pārstrādā lielāko daļu atkritumu. Atvestos organiskos atkritumus pārvērš komposta augsnē, kuru pēc tam iedzīvotāji var nopirkt. Šajā pārstrādes vietā netiek dedzināti nekādi atkritumi, šo darbu veic citā vietā Aulu pārstrādes centrā.

Ja iedzīvotāji atstāj šeit savus jauktos atkritumus, tad tas ir maksas pakalpojums. Ja atkritumi ir sašķiroti, tad nodošana ir bezmaksas.

Šī bija lieliska iespēja mums padomāt, kā mēs varam pasargāt savu dabu, šķirojot un pārstrādājot atkritumus.

Brauciena nobeigumā mājupceļš sākumā veda pretējā virzienā uz Polāro loku, uz pilsētu Rovaniemi. Tur apmeklējām Arktikas muzeju, kurā interaktīvā veidā uzzinājām daudz interesanta gan par cilvēku, gan dzīvnieku dzīvi aiz Polārā loka, redzējām ziemeļblāzmas demonstrējumus.  Pēc tam laimīgu ceļu mājup un Ziemassvētku noskaņu mums novēlēja pats īstākais Santa Clauss jeb somu valodā Joulupukki.

Atgriežoties mājās esam bagāti ar iespaidiem un emocijām:

Marta: Ieteiktu arī citiem bērniem piedalīties šajā projektā, kurā var apmeklēt daudz interesantu valstu un uzzināt daudzko jaunu, kā arī izbaudīt iespēju dzīvot viesģimenē, iegūt jaunus draugus.

Gabija: Es iesaku visiem skolēniem, kam ir iespēja piedalīties šajā projektā, piedalīties noteikti, jo jūs attīstīsiet savas valodas prasmes; iepazīsiet dažādas valstis un tautas un pavadīsiet labi laiku.

L.Vernere:Visiem dalībniekiem bija iespēja mācīties angļu valodu, jo dzirdot citus un runājoties paplašinās valodas krājums, ir iespēja valodu saprast.

Manai angļu valodas sapratnei šis laiks devis ļoti daudz, kā arī  ir satikti interesanti un darbīgi cilvēki, ar kuriem ir prieks sadarboties.

J.Smila: Manuprāt vislielākais ieguvums šajā braucienā bija tieši angļu valodas barjeras laušana, kā arī valodas prasmju uzlabošana un pielietošana ikdienā gan parastā sarunā, gan projekta apspriešanā, gan ekskursijas laikā. Tas lika mums saprast, ka arī mēs esam pietiekoši izglītoti, lai varētu piedalīties starptautiskā projektā.

Direktores vietniece projektu darbā: Gunita Dambe

Foto no ceļojuma:

*